par bitēm un ne tikai

Senatnē ar bišu vasku laboja zobus!

Zobārsta apmeklējums nevienu neatstāj vienaldzīgu – vairums no mums pārklājas aukstiem sviedriem, izdzirdot vārdu ‘zobārsts’. Tomēr droši varam apgalvot, ka mūsdienās zobārsta apmeklējums ir viskomfortablākais – atliek vien palasīt vēstures liecības par zobārstniecības paņēmieniem vēsturē.

Pavisam nesen zinātnieki ir atklājuši, ka, iespējams, viens no veidiem, kā cilvēki senatnē cīnījās ar zobu nedienām, bija bišu vasks. Pirms vairāk kā 100 gadiem Slovēnijā atrastais zobs no Neolīta laikmeta, izrādās, ir pildīts ar bišu vasku!

Zinātnieki apgalvo, ka antīkais zobs, kas pildīts ar vasku, iespējams, ir viens no senākajiem zobārstniecības paraugiem.

Zobs, kas ir 6,500 gadu vecs, atrasts Slovēnijā pirms vairāk kā 100 gadiem.

Pētījumi par zobārstniecības paradumiem senatnē nav daudz. Senākie piemēri ir 7,500 – 9,500 gadu veci dzerokļi ar urbuma pēdām, kas atrasti Pakistānā, savukārt Ēģiptē tika atrasti 5,500 gadu veci mākslīgie zobi.

Atrastais Neolīta laikmeta žoklis piederējis 24-30 gadus vecam vīrietim. Kreisā ilkņa emaljā un mīkstajos dentīna slāņos redzama plaisa. Spēcīgais zoba nodilums skaidrojams ar ikdienas paradumiem, jo tā laika cilvēki ar zobu palīdzību veica dažādus ikdienas darbus.

Zinātnieki atklāja, ka uz šī paša ilkņa atrodams bišu vaska slānis, taču to bija ļoti grūti pamanīt ar neapbruņotu aci. Tas izskaidro to, kādēļ 101 gadu tas atradies Salamas Starptautiskajā centrā bez īpašas izpētes. 

Pētniekiem izdevās noskaidrot bišu vaska vecumu, izmantojot lielu jonu paātrinātāju, kas ļāva viņiem redzēt, kādi oglekļa izotopi bija vaskā. Visiem oglekļa izotopiem ir seši protoni, taču tie atšķiras pēc to neitronu skaita. Oglekļa-14 izotops ir nestabils un laika gaitā samazinās, tāpēc, analizējot oglekļa-14 attiecības pret citiem oglekļa izotopiem, var secināt, cik daudz laika ir pagājis. Pētnieki arī izmantoja rentgenstarus no cita jaudīga daļiņu paātrinātāja, lai iegūtu 3D attēlu zobā ar izšķirtspēju aptuveni vienu tūkstošdaļu no milimetra.

Zinātnieki nevarēja apstiprināt, vai šī zoba aizpildīšana tika veikta īsi pirms vai pēc personas nāves. Ja tas bija tad, kad cilvēks vēl bija dzīvs, tad šis atklājums ir iespējams visvecākais pierādījums aizvēsturiskajai zobārstniecībai Eiropā. 

Pieņemot, ka zoba pildīšana ar vasku bija zobārstniecības mēģinājums, visticamāk, tas mazināja sāpes un jūtīgumu. Zinātnieki atzīst, ka šobrīd nav zināms, vai tas ir atsevišķs gadījums, vai arī līdzīgi gadījumi Neolīta laikmetā bijuši vairāki. 

Tiešām prieks, ka dzīvojam mūsdienu attīstītajā pasaulē!

Avots: https://www.theatlantic.com/


Komentāri


%d bloggers like this: